Nedēļa sākās ar pirmdienu, kurā Reinholds vēl bija šeit. Devāmies pastaigā pa Hongdae (viens no Seulas rajoniem) līdz nonācām World Cup Stadiumā.
Otrdien, pirms Reinholda došanās prom, bijām gaužām romantiski, uzkāpām Namsan kalnā, pieslēdzām atslēdziņu un priecājāmies par skaisto skatu.
Trešdien jau atpakaļ skolas solā, bet tā kā bija midterm week viena no manām lekcijām bija atcelta! Woohow.
Ceturtdien pēc diezgan pienācīgi norunāta korejiešu valodas eksāmena nolēmām uzrīkot meiteņu vakaru un doties ielās. Vakara nagla bija došanās uz kādu ēstuvi pēc kebabiem. Nokaulējām 3 kebabus, kuriem būtu jāmaksā 21,000 uz 10,000, ko lai saka, laikam turku ēdienu var kaulēt tāpat kā preces Turcijā! :D
Piektdien neko daudz nedarīju, mēģināju iet laicīgi gulēt, kas man īsti neizdevās, jo sestdien...
Es braucu uz DMZ (Demilitarized zone), kur ekskursijas laikā pamanījos paspert 10 soļus Ziemeļkorejā.
Svētdiena nebija interesanta. ;D
Otrdien, pirms Reinholda došanās prom, bijām gaužām romantiski, uzkāpām Namsan kalnā, pieslēdzām atslēdziņu un priecājāmies par skaisto skatu.
Trešdien jau atpakaļ skolas solā, bet tā kā bija midterm week viena no manām lekcijām bija atcelta! Woohow.
Ceturtdien pēc diezgan pienācīgi norunāta korejiešu valodas eksāmena nolēmām uzrīkot meiteņu vakaru un doties ielās. Vakara nagla bija došanās uz kādu ēstuvi pēc kebabiem. Nokaulējām 3 kebabus, kuriem būtu jāmaksā 21,000 uz 10,000, ko lai saka, laikam turku ēdienu var kaulēt tāpat kā preces Turcijā! :D
Piektdien neko daudz nedarīju, mēģināju iet laicīgi gulēt, kas man īsti neizdevās, jo sestdien...
Es braucu uz DMZ (Demilitarized zone), kur ekskursijas laikā pamanījos paspert 10 soļus Ziemeļkorejā.
Svētdiena nebija interesanta. ;D
Mana World Cup Stadium māksla.
Namsan park.
Namsan tower, kurā mēs nolēmām nebraukt, jo naudiņas žēl un skats jau tāpat bija pietiekami labs! :D
Tūristoju.
"Aij, man apnika, es tagad fotogrāfēšu, kā cilvēki fotogrāfē viens otru."
Nokāpuši no kalna, ar nelielu apmaldīšanās palīdzību nonācām ciemā, kurš diemžēl jau bija slēgts, jo pulkstenis bija pāri sešiem.
Kārtējie ne tik šķībacainie korejiešu zvēriņi. :D
Šī ir laika kapsula, kura mums nedaudz atgādināja Hunger Games arēnu. :D
Mani labākie draugi Korejā. Satiku pie animation museum.
Trešdiena. Skats no bibliotēkas jumta palicis skaistāks!
Eksāmenu svinības meiteņu lokā! :)
Sestdien cēlos piecos no rīta, lai varētu doties ekskursijā uz DMZ. Protams, pirmā lieta, ko es izdarīju - aizgāju kaut kur, kur nedrīkst. Pēc pavadošā karavīra un mūsu gides stresainiem lūgumiem nākt atpakaļ es nedaudz sabijos un neuztaisīju tik daudz bildītes, cik varētu, Šeit dažas no Fabiāna telefona. ;D
Pirmais apskates objekts bija īstā, īstā Ziemeļkoreja, šī ir konferenču telpa, kurā kreisajā pusē galdam ir Dienvidkoreja, bet labajā jau sākas Ziemeļkoreja. Tas sargs nav manekens, Ziemeļkorejiešu sargu miera stāja ir diezgan draudīga, ar dūrēs savilktām rokām.
Dejāmies uz Check point 3, no kura ir redzams Propigandas ciems. Atrodoties diezgan tālu no ciema tik un tā varējām dzirdēt mūziku, kas tajā tiek atskaņota. Ziemeļkoreja vēlas radīt lieliskas valsts iespaidu, bet mūsu pavadošais karavīrs atklāja, ka logi uz šīm mājām ir uzzīmēti, kā arī lielākajai daļai no mājām nav grīdas.
The Bridge of No Return. Pēdējais, kurš gājis pāri šim tiltam bija suns. Viņam neizdevās.
Vilciens, kurš ved uz Ziemeļkoreju un neeedaudz neprecīza karte.
Pēc vilciena stacijas apmeklējuma mēs devāmies uz trešo tuneli, tas ir viens no četriem tuneļiem, kurus dienvidkorejiešiem ir izdevies atrast, tie ir apslēpi pazemē un ved no dažādām Ziemeļkorejas pilsētām uz Seulu. Dienvidkorejiešiem ir aizdomas, ka šie četri nav vienīgie tuneļi. Man ļoti žēl, ka neuzņēmu daudz bildes no šīs ekskursijas, bet kā jau iepriekš minēju, biju nedaudz sabijusies.
Svētdiena - brīvdiena. Vēl jāpraktizējas uzņemt bildes ejot pa ceļu. Omnomnom, paldies par uzmanību! :)